KAS IR LIETU INTERNETS?
Automatizācija, lietu internets, gudrās mājas un viedās ierīces, šos vārdus mēs arvien vairāk dzirdam savā ikdienā. Turklāt arī no nākamā 2018./2019. studiju gada arī Cēsu filiālē būs specializācijas – lietu internets. Lai saprastu, kas tas īsti ir un kur to izmanto, lasi mūsu bloga ierakstā.
Lietu internets
Lietu interneta pamatā ir ideja, ka praktiski jebkura elektriski vadāma ierīce, kuru var ieslēgt vai izslēgt, var tikt savienota ar internetu un / vai viena ar otru. Šīs ierīces var būt, sākot no mobilajiem telefoniem, kafijas automātiem, puķupodiem, veļas mazgājamajām mašīnām līdz pat lidmašīnu reaktīvajiem dzinējiem un naftas platformām.
Ēka, kas pati regulē temperatūru, aizver žalūzijas, kad saule pārāk spoža, samazina apgaismojumu, kad telpā neviena nav, nodod elektrības patēriņa rādījumus piegādātājiem bez mūsu starpniecības, jau ir mūsdienu realitāte.
Jebkas, kas var tikt savienots, tiks savienots
Lietu interneta popularitātes pamatā ir vajadzība digitalizēt un kontrolēt procesus mums apkārt. Iespēja reālā laikā iegūt reālus datus palīdz uzlabot procesus, pakalpojumus, novērst iespējamās problēmas gan globālās korporācijās, gan piemājas dārziņā. Turklāt internets, kas kļuvis pieejamāks gan infrastruktūras, gan finansiālā ziņā, lietu interneta attīstību padara vēl straujāku un tā izmantošanu daudz plašākā mērogā. Arvien vairāk ierīču tiek izstrādātas ar iespēju tās pieslēgt internetam ar bezvada tīklu starpniecību, ļaujot nodot datus no sensoriem.
Kas ir lietu internets?
Lietu internets ir visu procesu kopums: no datu savākšanas, to apstrādes, filtrēšanas un analīzes, līdz to noglabāšanai serverī, kas visbiežāk ir datu mākonis.
Piemēram, sensori pārveido vides fizikālos lielumus elektriskā signālā un datus nosūta apstrādes ierīcei, kas veic lokālu datu apstrādi. Izmantojot interneta savienojumu, apstrādātie dati tiek nosūtīti uz serveri. Mērāmais signāls un dati ne vienmēr ir izmantojami, tāpēc pirms datu nosūtīšanas iekārta veic datu filtrēšanu, samazinot gan sūtāmo datu apjomu, gan atmiņas apjomu datu mākonī.
Lietu interneta elementi:
1. Sensori pārveido fizikālo parādību analogos (nepārtrauktos) datus, piemēram, temperatūru vai apgaismojumu, digitālā formā.
2. Lokālās ierīces – procesori vai mikrokontrolieri un lokālā atmiņa tiek izmantota datu filtrēšanai, vienkāršai apstrādei un saglabāšanai.
3. Internets un tīkls – datu komunikāciju tīkls ļauj nosūtīt datus no lokālajām ierīcēm uz datu glabāšanas mākoni.
4. Datu mākonis ir attālināts serveris datu glabāšanai un to piekļuvei.
5. Lietotāja saskarne ir programmatūra, kas ļauj lietotājam ērtā veidā skatīt un analizēt iegūtos datus.
Nozares, kurās tiek izmantots lietu internets
Lietu internets ir ienācis gandrīz visās mūsdienu sabiedrības jomās. Patiesībā ir grūti nosaukt jomas, kur tas vēl netiek izmantots.
Lielākās nozares:
Ražošana
Vislielākās investīcijas lietu internetā, kas nozīmē arī tā ieviešanu un straujāku attīstību, ir ražošanas nozarē. Investīciju mērķis ir ilgtermiņā samazināt ražošanas izmaksas, radot gudrās ražotnes, kas spētu novērst iekārtu dīkstāvi, savlaicīgi piegādāt izejvielas un komponentes, diagnosticēt ražošanas iekārtu stāvokli, atrast brāķi, noteikt, cik racionāli tiek izmantoti resursi un kā efektivizēt procesus dažādos ražošanas posmos.
Lietu internets palīdz ne vien risināt kādas konkrētas ražotnes problēmas, bet radīt arī jaunus biznesa modeļus. Ražotājam ir pieejami dati par to, kā patērētājs lieto produktu, kā produkts veic savas funkcijas, kā arī to, kas ir nepieciešams lietotājam. Visa pieejamā informācija uzņēmumam sniedz iespēju īstenot diferencētu pieeju dažādiem klientiem un mērķauditorijām.
Veselība un lietu internets jeb medicīnas lietu internets
Veselības nozare ir ļoti plaša, un teju jebkuru tās virzienu var digitalizēt – sākot ar veselības iestāžu darbību, farmācijas industriju, personīgo aprūpi, biosensoriem, viedajām zālēm gultām, robotiem utt.
Medicīnas iekārtas un lietotnes tiek savienotas ar veselības aprūpes IT sistēmu caur tiešsaistes datortīklu. Piemēram, ierīce asinsspiediena mērīšanai veic savienojumu ar mobilo tālruni, atspoguļojot datus par klienta spiedienu, dati tiek saglabāti un uzkrāti datu mākonī, kur tiem, ja klients autorizē, var piekļūt ģimenes ārsts vai cits speciālists.
Enerģētika
Līdzīgi kā ražošanas nozarē, arī enerģētikā lietu interneta piedāvātās iespējas tiek izmantotas no ražošanas procesu efektivizācijas līdz pat jaunu biznesa modeļu veidošanai. Tā, piemēram, naftas ieguves uzņēmumiem ar sensoru palīdzību ir iespēja iegūt datus, kas palīdz pielāgot tehniku tā, lai urbums būtu ātrāks un efektīvāks.
Patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņēmumiem sensori, apkures un citu iekārtu vadības sistēmas var palīdzēt samazināt enerģijas patēriņu, monitorējot to izmantošanu. Piemēram, samazinot energoresursu patēriņu līdz minimumam, kad neviena nav ēkā.
Transporta pakalpojumu joma
Līdzīgi kā iepriekš minētājās nozarēs reāli dati reālā laikā ir viens no būtiskākajiem ieguvumiem, ko sniedz lietu interneta izmantošana arī transporta nozarē. Uzņēmumi daudz efektīvāk var plānot savus maršrutus, paredzēt sastrēgumus, izvērtēt degvielas patēriņu, precīzi izsekot savam transportam un piegādājamai kravai.
Piemēram, lidmašīnās ikviena svarīga komponente var tikt piesaistīta tīklam, kas ļauj iegūt datus par dzinēju stāvokli, gaisa satiksmi, maršruta ierobežojumiem, degvielas patēriņu. Konkrētie dati palīdz analizēt situāciju, izvērtēt operatīvās nepilnības un laicīgi novērst problēmas.
Jau vairākus gadus pieejamas dažādas mobilās lietotnes, kas brīdina lietotāju par sastrēgumiem, ceļu satiksmes negadījumiem, atgādina par ātruma ierobežojumiem un brīdina, ja uz ceļa ir kāds traucēklis. Šo informāciju sistēma var saņemt no citiem programmas lietotājiem, taču attīstot ideju par lietu internetu, šādu lietotni iespējams papildināt arī ar sensoru datiem par ceļu stāvokli, kas iebūvēti ceļa segumā. Sensori, kameras un programmatūras palīdz automašīnai sasaistīt datus no apkārtējās vides un atbildēt uz datu sniegto informāciju.
Mazumtirdzniecība un lietu internets
Lietu internets ir pārņēmis arī tirdzniecības nozari. Tirdzniecības automāts, kas pats paziņo piegādātājam par nepieciešamību papildināt šokolādes vai limonādes krājumus, vairs nav nekāds jaunums. Šāda sistēma darbojas jau vairākus gadus. Mārketinga mērķa sasniegšanai pareizā vietā, pareizā laikā, par pareizo cenu un īstajam patērētājam, lietu internets ir īstais instruments. Sensoru izmantošana palīdz viegli noteikt pie kuriem plauktiem patērētāji kavējas ilgāk, pie kuriem uzreiz paņem sev vēlamo preci, kur vērš savu skatienu, kas paslīd garām nepamanīts.
Personalizēta pieredze, sistēmas, kas veic jūsu pirkuma analīzi un izveido piedāvājumu, balstoties uz jūsu pirkumu vēsturi. Piemēram, ieejot veikalā, jums uz mobilo telefonu tiek atsūtīts atlaižu kupons noteiktām precēm.
Viedās pilsētas
Viedajās pilsētās efektīvu infrastruktūras izmantošanu un drošību sniedz informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ar to starpniecību notiek komunikācija ar sabiedrību, tiek uzlabota pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāte.
Piemēram, energoresursu efektīva izmantošana tiek panākta samazinot apgaismojumu uz ielām, kad tajās nav automašīnu vai gājēju (šāds risinājums jau ir ieviests Jelgavā). Transporta infrastruktūrā var iebūvēt sensorus, kuri brīdina autovadītājus par iespējamo apledojumu. Auto plūsmu var regulēt ar ar aplikāciju, kas palīdz atrast brīvu stāvvietu, tādējādi risinot vairākas problēmas – samazinot satiksmes intensitāti un CO2 izmešus pilsētā.
Tallinas sabiedriskā transporta autobusi ir aprīkoti ar gaisa kvalitātes sensoriem – tie sūta datus no dažādām vietām, sniedzot detalizētu informāciju par gaisa kvalitāti pilsētā (atšķirībā no pilsētām, kur tiek izmantoti stacionārās gaisa kvalitātes mērīšanas stacijas).
Katrai lietai ir savas ēnas puses, arī lietu internetam, un tā ir – drošība. Miljoniem savā starpā savienotu ierīču, kas satur indivīdu un organizāciju sensitīvos datus, ir liels vilinājums cilvēkiem ar ne tiem pašiem labākajiem nodomiem. Mēs vēlamies būt pārliecināti, ka mūsu dati tiks labi aizsargāti no hakeru uzbrukumiem un ļaunprātīgas datu izmantošanas.
Šis jautājums nodarbina datu un kiberdrošības speciālistu prātus visā pasaulē arvien vairāk.
Iespējas, ko spēj sniegt un sniegs lietu internets, mēs vēl pat nevaram aptvert.
Raksti iedvesmai un tālākai izpētei
https://internetofthingsagenda.techtarget.com/definition/Internet-of-Things-IoT
https://ocw.cs.pub.ro/courses/iot/courses/01
https://www.i-scoop.eu/internet-of-things-guide/internet-of-things-in-manufacturing/
https://www.insider-trends.com/top-25-examples-internet-things-retail/
https://www.iotforall.com/7-connected-car-trends/
https://www.i-scoop.eu/internet-of-things-guide/internet-things-healthcare/