[Zinātnes vēstis, 2003. gada 10. februāris: 3 (253) ISSN 1407-6748]

DOKTORANTS – DOKTORANTŪRA, MAĢISTRANTS – MAĢISTRANTŪRA

Pēc akadēmiķu I. Knēta un V. Skujiņas lūguma atgādinām, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ieteikusi lietot vārdu “doktorants”. Pievienojam LZA Terminoloģijas komisijas pamatojumu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija, lai saskaņotu zinātnisko grādu pretendentu, kā arī attiecīgā zinātniskā personāla sagatavošanas sistēmu nosaukumus un novērstu praksē izplatīto nekonsekvenci, vienotai lietošanai ir apstiprinājusi šādus augstāko zinātnisko grādu, to pretendentu un zinātniskā personāla sagatavošanas sistēmu nosaukumus (precizētā vārda forma dota izcēlumā):

doktors – doktorants – doktorantūra

maģistrs – maģistrants – maģistrantūra

KOMENTĀRS.

1. Līdz šim vārdnīcās (arī jaunākajā Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā – R., 1995, literārās valodas skaidrojošajās un svešvārdu vārdnīcās u.c.) latviešu valodā dota tikai formadoktorands, tomēr līdztekus tai izplatījusies arī otra forma – doktorants.

Oriģinālvalodas, t.i., latīņu valodas skatījumā pamatojamas abas formas:

doktorands – ar latīņu valodas gerundijam raksturīgo “nd”, ko lieto vajadzības nozīmes izteikšanai;

doktorants – ar latīņu valodas darāmās kārtas tagadnes divdabim raksturīgo “nt”, kas ietver aktīvas darbības nozīmi.

(Salīdzināsim arī, piemēram: docendus – ‘kas jāmāca’; docentus – ‘kas māca’.)

Sistēmiskā skatījumā, t.i., salīdzinot formas doktorands un doktorants kā doktora grāda pretendenta nosaukumus ar maģistra grāda pretendenta nosaukumu maģistrants un arī ar doktoru sagatavošanas sistēmas nosaukumu doktorantūra, par iederīgāku jāatzīst forma ar -ants: doktorants – maģistrantsun doktorants – doktorantūra, tāpat kā vēl arī aspirants – aspi rantūra.

2. Tāpat kā aspirantūra ir zinātniskās izglītības sistēma, kurā studē aspiranti un doktorantūra – kurā savu pētniecisko darbu izstrādā doktoranti, tā maģistrantiem savas studijas un zinātniskā darbība būtu jāveic maģistrantūrā, nevis maģistratūrā. Šāda analoģija ir sistēmiska. Turklāt vārdsmaģistratūra ir aizņemts vēl citās nozīmēs: tas ir ‘amatpersonu kopums’ (dažās valstīs), bet vēsturiski – ‘augstākie valsts amati’.

Tātad turpmāk, lai novērstu praksē ieviesušos nekonsekvenci, atteiksimies no formām “doktorands” un “maģistratūra” (‘maģistru sagatavošanas sistēmas’ nozīmē) un, ievērojot LZA Terminoloģijas komisijas lēmumu, lietosim formas:

doktorants – doktorantūra,

maģistrants – maģistrantūra.

LZA Terminoloģijas komisijas līdzpriekšsēdētāja V. Skujiņa